darbības vārds/skˈubinaːt/
Skaidrojums
Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, lai (kāds) ko dara; arī mudināt (1).
Locījumi
Tagadne
| vsk. | dsk. |
|---|
| 1. persona | skubinu | skubinām |
|---|
| 2. persona | skubini | skubināt |
|---|
| 3. persona | skubina | skubina |
|---|
Pagātne
| vsk. | dsk. |
|---|
| 1. persona | skubināju | skubinājām |
|---|
| 2. persona | skubināji | skubinājāt |
|---|
| 3. persona | skubināja | skubināja |
|---|
Nākotne
| vsk. | dsk. |
|---|
| 1. persona | skubināšu | skubināsim |
|---|
| 2. persona | skubināsi | skubināsiet / skubināsit |
|---|
| 3. persona | skubinās | skubinās |
|---|
Tulkojumi
- Englishto urge, to hurry, to spur
- Русскийторопить, побуждать
- Українськаквапити, спонукати
- Lietuviųraginti, skubinti
Mēs izmantojam sīkdatnes tikai tāpēc, lai atcerētos jūsu valodu un attēlošanas iestatījumus.