traucēklisC2
lietvārds/trˈaut͡seːklis/2. deklinācija · vīriešu
Skaidrojums
Tas, kas traucē (1).
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | traucēklis | traucēkļi |
| Ģenitīvs | traucēkļa | traucēkļu |
| Datīvs | traucēklim | traucēkļiem |
| Akuzatīvs | traucēkli | traucēkļus |
| Lokatīvs | traucēklī | traucēkļos |
| Vokatīvs | traucēkli | traucēkļi |
Tulkojumi
- Englishobstacle, hindrance
- Русскийпомеха, препятствие
- Українськаперешкода, завада
- Lietuviųkliūtis, trukdis