aizgādnībaC2
noun/ˈaizɡaːdniːba/4. declension · feminine
Translation
guardianship, custody
Definition
A legally established form for the protection of a person and rights, established by a court only over adults, declaring them legally incapable due to mental illness or feeble-mindedness, as well as due to a dissolute or wasteful life, excessive use of alcohol or drugs, if such conduct threatens to lead such persons or their families into want or poverty.
Latvian original
Likumā noteikta forma personas un tiesību aizsardzībai, ko nodibina tiesa tikai pār pilngadīgajiem, atzīstot tos par rīcības nespējīgiem sakarā ar gara slimību vai plānprātību, kā arī sakarā ar izlaidīgu vai izšķērdīgu dzīvi, ar alkohola vai narkotiku pārmērīgu lietošanu, ja šāda rīcība draud novest šādas personas vai viņu ģimenes trūkumā vai nabadzībā.
Inflections
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| Nominative | aizgādnība | aizgādnības |
| Genitive | aizgādnības | aizgādnību |
| Dative | aizgādnībai | aizgādnībām |
| Accusative | aizgādnību | aizgādnības |
| Locative | aizgādnībā | aizgādnībās |
| Vocative | aizgādnība / aizgādnīb | aizgādnības |
Translations
- Русскийопека, попечительство
- Українськаопіка, піклування
- Lietuviųgloba, rūpyba