nepaklausībaC2
daiktavardis/nˈepaklausiːba/4. linksniuotė · moteriškoji
Vertimas
nepaklusnumas
Apibrėžimas
Neigiama vaiko besiformuojančios asmenybės savybė, kuriai būdingas suaugusiųjų nurodymų nepaisymas, nevykdymas.
Originalas latviškai
Bērna topošās personības negatīva īpašība, kam raksturīga pieaugušo cilvēku rīkojumu neievērošana, neizpildīšana.
Formos
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| Vardininkas | nepaklausība | nepaklausības |
| Kilmininkas | nepaklausības | nepaklausību |
| Naudininkas | nepaklausībai | nepaklausībām |
| Galininkas | nepaklausību | nepaklausības |
| Vietininkas | nepaklausībā | nepaklausībās |
| Šauksmininkas | nepaklausība / nepaklausīb | nepaklausības |
Vertimai
- Englishdisobedience
- Русскийнепослушание, неповиновение
- Українськанепослух, непокора