nepaklausībaC2
lietvārds/nˈepaklausiːba/4. deklinācija · sieviešu
Skaidrojums
Bērna topošās personības negatīva īpašība, kam raksturīga pieaugušo cilvēku rīkojumu neievērošana, neizpildīšana.
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | nepaklausība | nepaklausības |
| Ģenitīvs | nepaklausības | nepaklausību |
| Datīvs | nepaklausībai | nepaklausībām |
| Akuzatīvs | nepaklausību | nepaklausības |
| Lokatīvs | nepaklausībā | nepaklausībās |
| Vokatīvs | nepaklausība / nepaklausīb | nepaklausības |
Tulkojumi
- Englishdisobedience
- Русскийнепослушание, неповиновение
- Українськанепослух, непокора
- Lietuviųnepaklusnumas