izdomātB1
verb/ˈizduomaːt/
Translation
to think up, to invent
Definition
By thinking, to find (an answer to some question), to decide (something); to finish thinking, working out (a thought).
Latvian original
Domājot atrast (atbildi uz kādu jautājumu), izlemt (ko); pabeigt domāt, risināt (domu).
Inflections
Present
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | izdomāju | izdomājam |
| 2nd person | izdomā | izdomājat |
| 3rd person | izdomā | izdomā |
Past
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | izdomāju | izdomājām |
| 2nd person | izdomāji | izdomājāt |
| 3rd person | izdomāja | izdomāja |
Future
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | izdomāšu | izdomāsim |
| 2nd person | izdomāsi | izdomāsiet / izdomāsit |
| 3rd person | izdomās | izdomās |
- Infinitiveizdomāt
- Imperativeizdomā
- Imperativeizdomājiet
Translations
- Русскийпридумать
- Українськапридумати
- Lietuviųsugalvoti